Atgriezušies piestātnē, mēs aizčāpojām atpakaļ uz Faru centru. Pa ceļam iekūlāmies ziņkārīgo pūlī, kas blenza uz nesaprotamu parādību: divi jauni čalīši ar pudeli bakstīja kaut kādu melnu, viļņainu štruntu. Kā tas mēdz gadīties ar cilvēkiem, mēs nokopējām blenšanu un arī sastingām, pētot nesaprotamo. Paskaidrojumi nebija ilgi jāgaida: blakus stāvošie čaļu čomi trenenēs nekavējās pastāstīt, ka tā ir tāda zivs, ko sauc «Vecas sievietes vagīna». Atvainojās par nosaukumu, bet no dziesmas vārdus ārā neizmetīsi. Starp citu, ņemot vērā, ka šo faktu džeki atkārtoja vairākas reizes, viņiem acīmredzot bija tīrais kaifs nedaudz šokēt tūristus. Taču Iru ar kailām rokām nepaņemsi, viņa pati kam gribi par vagīnu pastāstīs, un šoreiz viss beidzās vien ar jociņiem un asprātībām pretī.
Puse fočeņu - Viki
Pameklēju angliski to zivi, neatradu, toties uzgāju lūk šādu jaukumu. Ja es mācētu atbildēt cilvēkiem ar bildītēm, čalīšiem noteikti parādītu.
Šīla-na-gig — bareljefs ļauno garu aizbaidīšanai (vai velns viņu zina kam), to var uziet daudzās Rietumeiropas valstīs, bet jo īpaši Lielbritānijā un Īrijā. Cēlies no viduslaikiem, kas ir dīvainīti — un kā vispār kristietība pieļāva tādu vaļību?
Patīk portugāļiem visādas māju un ielu dekorācijas
Globalizācija ir aizskalojusi un izsmērējusi visas robežas, tagad visapkārt ir mikslis no visa kā var un ko nevar. Fonā ir meditētāji pēc pērtiķu principa, kas neredz ļaunumu, un kas vispār ir sintoisma un budisma mikslis, bet zemāk — resni ķīniešu tautas ticējumu dievekļi tādā pašā formācijā. Riktīgs jūklis un jezga.
Šodienas plāns — makabriska vietiņa, kas pazīstama ar nosaukumu Kaulu kapela. (Capela dos Ossos). Gūglis, kas mani izspiego, starp citu, pačukst, ka tas bija 22. februāris, piektdiena, kam būs sava loma tālāk tekstā.
Kapela tā saucas tāpēc, ka veidota no vietējo mūku kaulu atliekām, kurus izvilka no pārpildītas kapsētas. Šķiet, tas pat nav oriģināls, bet «kopī-peists» no citas Portugāles pilsētas - Evoras. Tajā pie ieejas ir uzraksts: «Mēs, kauli, kas atrodamies šeit, gaidām jūs», lai neviens neatslābtu un atcerētos par mūžīgo.
Kā nu kuram, bet mani kauli it nemaz nesatrauc. Nevaru vien sagaidīt, kad būšu kopā ar viņiem, šeit mēs ar pieciem tūkstošiem mūku esam uz viena viļņa.
Nu ko, lūk arī pienācis laiks doties tālāk, pamest Faru. Andrejs ļoti gribēja pabūt vēlreiz Gibraltārā, kas, pēc viņa vārdiem, esot ļoti interesanta un savdabīga vieta. Es atkal ļāvos svešu vēlmju vējam. Man tā bieži sanāk, no vienas galējības otrā: vai nu es izplānoju maršrutu no nulles, un braucam kā esmu saplānojis, vai arī tikai aptuveni nojaušu pat tās vietas nosaukumu, kur atrodos, kur nu vēl to — kur nonākšu tālāk.
Tomēr, pirms pamest viesmīlīgos dienvidus, mēs devāmies uz vēl vienu ziņkāri rosinošu vietu, un vienlaikus — pasākumu. Ceļš līdz turienei solījās būt ilgāks par stundu, un mēs devāmies ceļā jau grimstot krēslā.
Lai ceļā nebūtu garlaicīgi, iegriezāmies pie norvēģiem krafta alus bārā. Starp citu, mūsu pašu akadēmiķi pat ir izdomājuši vārdu, kā šo dzērienu vajadzētu dēvēt latviski — arodalus. Sakne «arod» nozīmē amatu, «alus» — alus. Nu redz, bet biju solījis iepriekšējā rakstā ar lingvistiskiem smalkumiem nemocīt. Norāvos!
Bet es jau par norvēģiem. Bārs saucas NanoBrew. Acīmredzot tāpēc, ka tur brūvē tikai 60–300 litrus alus nedēļā, kā mums pastāstīja blondais saimnieks. Sešdesmit — tas ir ziemā, kad maziņajā ciematā, kāds ir Fuzeta, vispār nav nekādu tūristu. Ziemā bārs ir atvērts tikai vīkendos, un arī tad — tuvāk vakaram. Lai arī cik ļoti es neesmu alus cienītājs (tas manī nekādi nelien iekšā), pat es te novērtēju, cik atšķirīgi ir aromāti un garšas visiem šiem APA, IPA un stautiem. Pie letes lej veselas 12 šķirnes, un vēl arī dod nogaršot. Man no tām provēm vien jau kļuva tik labi, ka vairāk neko arī nevajadzēja, pat kļuva kaut kā neērti par brīvu degustēt. Katrā ziņā mēs pēc tam nopirkām pāris pudeles Andrejam un Anitai. Ja atmiņa neviļ, Andrejam iespēja izdzert savējo tā arī neradās.
Sapirkušies krājumus, un iekravājušies melnā džipā, četratā, bez Viki un bērna, mēs devāmies naktī, pretī piedzīvojumiem un Friday Happiness Pizza Party, lai ko tas arī nenozīmētu.